Vācija



 Ceļojumi ar autobusu grupā                               atpakaļ



 Individuālie ceļojumi                                    atpakaļ



 Viesnīcu apraksti                                          atpakaļ



 Apraksts par Valsti                                       atpakaļ

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika , ir valsts Centrāleiropā. To ziemeļos apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra, kā arī robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotājiem ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas reģions bija zināms un dokumentēts kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētās Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas-Prūsijas kara laikā 1871. gadā. 1949. gadā pēc Otrā pasaules kara Vācija tika sadalīta divās atsevišķās valstīs — Austrumvācijā un Rietumvācijā — starp sabiedroto okupētajām teritorijām. 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas Kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm . Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika[4] pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, kā arī aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Ģeogrāfija. Vācijas teritorija aizņem 357 021 km², kura sastāv no 349 223 km² sauszemes un 7798 km² ar ūdeni klātas virsmas. Tā pēc platības ir septītā lielākā valsts Eiropā un 63. lielākā valsts pasaulē. Augstākais punkts ir Cūgšpice (2962 m v.j.l.), kas atrodas Alpu kalnos Vācijas dienvidos. Virzoties uz ziemeļiem, augstums virs jūras līmeņa pakāpeniski samazinās līdz pat Ziemeļjūras krastiem ziemeļrietumos un Baltijas jūras krastiem ziemeļaustrumos. Vācijas centrālajā daļā atrodas ar mežiem klātas augstienes, bet ziemeļos - zemienes. Zemākais punkts atrodas Vilštermāršā, Šlēzvigas-Holšteinas federālajā zemē (3,54 m zem jūras līmeņa). Pa Vācijas teritoriju plūst arī dažas no Eiropas lielākajām upēm, piemēram, Reina, Donava un Elba. Neviena cita Eiropas valsts nerobežojas ar tik daudz valstīm kā Vācija. Vācija tās galējos ziemeļos robežojas ar Dāniju, konkrēti, ar Jitlandes pussalu. Uz austrumiem un rietumiem no pussalas attiecīgi atrodas Baltijas jūra un Ziemeļjūra, kas arī apskalo Vācijas krastus. Austrumos Vācija robežojas ar Poliju un Čehiju, dienvidos ar Austriju un Šveici, dienvidrietumos ar Franciju un Luksemburgu, bet ziemeļrietumos ar Beļģiju un Nīderlandi. Vācija atrodas mērenajā klimata joslā starp Atlantijas okeānu un Austrumeiropas kontinentālā klimata apgabaliem. Klimatu spēcīgi ietekmē Golfa straume, kura daļēji ieplūst arī Ziemeļjūrā arī pie Jitlandes pussalas krastiem. Vācijā ir raksturīgi vēji, kuri pūš no rietumiem. Nokrišņu sadalījums ir vienmērīgs visu gadu, kā arī ir salīdzinoši daudz mākoņainu dienu. Gada vidējais nokrišņu daudzums pārsniedz 700 mm.
Klimats. Gada vidējā temperatūra ir 9 °C, un krasas temperatūras maiņas ir retas. Protams dažādos gadalaikos temperatūra ir atšķirīga. Ziemā vidējā gaisa temperatūra zemienēs ir 1,5 °C, savukārt kalnu rajonos tā nokrītas līdz –6 °C. Vācijas austrumu daļai raksturīgs vairāk kontinentālais klimats, kad ziemas ir diezgan aukstas, bet vasaras - karstas, nereti, ar ilgstošiem sausuma periodiem. Siltākajā gada mēnesī jūlijā temperatūra zemienēs ir 18 °C, bet no vējiem pasargātajās ielejās valsts dienvidos tā vidēji ir pat 20 °C. Nereti gadās arī karstuma periodi, kad temperatūra vairākas dienas pārsniedz 30 °C. Vācijas dienvidu apgabalā Bavārijā pa Alpu ziemeļu nogāzēm lejup plūst silts gaiss – pūš kalnu vējš fēns, kurš var izraisīt strauju sniega kušanu. Vācijā ir garš veģetācijas periods bez sala, un galējā gaisa temperatūra ir novērojama reti.

 Komentāri                                                 atpakaļ
   
 Vācija attēlos