Latvija, oficiāli Latvijas Republika, ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā. Tā ir viena no trijām Baltijas valstīm un ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju, austrumos ar Krieviju, dienvidaustrumos Baltkrieviju, bet dienvidos ar Lietuvu. Rietumos to apskalo Baltijas jūra, savukārt ziemeļos — Rīgas jūras līcis. Latvijas platība ir 64 589 km², un tajā 2011. gada sākumā dzīvoja 2 236 910 iedzīvotāji. Trīs piektdaļas no iedzīvotājiem ir latvieši, bet no atlikušajiem iedzīvotājiem lielākā daļa ir krievi, latviešu valoda ir oficiālā valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība (galvenokārt luterisms, katoļticība un pareizticība).
Latvija ir unitāra daudzpartiju republika. Valsts galva ir prezidents, bet valdības galva ir Ministru prezidents. Aizvēsturē Latvijas teritoriju apdzīvoja baltu un Baltijas somu ciltis. Kopš 9. gadsimta Kurzemē un Daugavas baseinā pastiprinājās vikingu ietekme, kuri to izmantoja kā daļu no ceļa no varjagiem uz grieķiem. Jau pirms 11. gadsimta Latvijas austrumu daļā nostiprinājās Austrumu kristietība un izveidojās Jersikas un Kokneses valstis. 12. un 13. gadsimtā Livonijas krusta karu rezultātā Latvijas teritorijā tika izveidota Livonijas konfederācija un iedzīvotāji pievērsti katoļticībai. No 16. gadsimta vidus līdz 18. gadsimta sākumam Latvija bija sadalīta starp Poliju-Lietuvu, Dāniju (Kurzemes bīskapija) un Zviedriju. 18. gadsimtā Lielā Ziemeļu kara un Polijas-Lietuvas sadalīšanas rezultātā Latviju anektēja Krievijas impērija. Pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas un Brestļitovskas līguma noslēgšanas Latviju pilnībā okupēja Vācijas impērija, pēc kuras sakāves Pirmajā Pasaules karā 1918. gada 18. novembrī tika deklarēta neatkarīga Latvijas Republika. Latvijas brīvības cīņās tās neatkarība tika nosargāta, ko starptautiski atzina 1921. gada 26. janvārī. Otrā pasaules kara sākumā Latviju okupēja Padomju Savienība, pēc tam nacistiskā Vācija, bet kara beigās atkal Padomju Savienība. Latvijas Republika suverenitāti atkārtoti deklarēja 1990. gada 4. maijā, bet neatkarības atjaunošana tika starptautiski atzīta pēc 1991. gada 21. augusta. 2004. gada 29. martā Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, bet 2004. gada 1. maijā arī par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Ģeogrāfija. Latvija atrodas Ziemeļeiropā (nereti uzskata, ka arī Austrumeiropā), Baltijas jūras austrumu krastā. Valsts platība ir 64 589 km². Latvijas robežas kopējais garums ir 1836 km, no tiem 1382 km ir sauszemes robeža. Tai ir sauszemes robežas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu, kā arī jūras robeža ar Zviedriju, Lietuvu un Igauniju. Latvijas robežas garums ar Igauniju ir 343 km, ar Krieviju — 292 km, ar Baltkrieviju — 171 km, ar Lietuvu 576 km, bet jūras robežas garums ir 498 km. Latvijā ūdens klāj aptuveni 2340 km² lielu platību, kas ir 3,62% no visas valsts teritorijas. Latvijā ir vairāk kā 12 000 upju, nozīmīgākās no tām ir Daugava, Lielupe, Gauja un Venta. Savukārt ezeru ir vairāk kā 2000. Latvijas lielākie ezeri ir Lubāns, Rāznas ezers, Engures ezers un Burtnieks.
Latvija ir tipiska līdzenumu valsts. Atrodas lielā Austrumeiropas līdzenuma rietumos, pie Baltijas jūras. Latvijas reljefs veidojies ledus laikmetā, augstākais reljefa punkts ir 311,6 metrus augstais Gaiziņkalns. Pēc Zemes virsas — reljefa formu lieluma Latvijā izdala reljefa lielformas, vidējformas un mikroformas. Latvijas reljefa lielformas ir zemienes un augstienes, zemienes aizņem 60%, bet augstienes 40% no valsts teritorijas. Galvenās augstienes ir Vidzemes augstiene, Alūksnes augstiene, Latgales augstiene, Augšzemes augstiene, Rietumkursas augstiene, Austrumkursas augstiene, Ziemeļkursas augstiene, Idumejas augstiene un Sakalas augstiene. Savukārt nozīmīgākās zemienes ir Piejūras zemiene, Kursas zemiene, Viduslatvijas zemiene (šajā zemienē ietilpst Zemgales līdzenums), Tālavas zemiene, Veļikajas zemiene un Austrumlatvijas zemiene.
Klimats. Latvija atrodas mērenajā joslā un tās klimatu ietekmē jūras tuvums un no Atlantijas okeāna nestās gaisa masas, tā rezultātā Latvijā valda maigs un mitrs klimats un vērojama izteikta četru gadalaiku maiņa. Debesis bieži ir apmākušās, vidēji 160—180 dienas gadā. Vidējais nokrišņu daudzums svārstās no 574 līdz 691 mm gadā. Zemākā temperatūra ir reģistrēta 1956. gada 8. februārī Daugavpilī. Toreiz termometra stabiņš nokrita līdz −43,2 °C. Augstākā temperatūra arī ir reģistrēta Daugavpilī. 1943. gada 28. augustā tā sasniedza +36,4 °C. Vidējā temperatūra ziemas aukstākajā mēnesī janvārī piekrastē ir ap −3 °C, bet Latvijas austrumdaļā ap −7 °C, savukārt vidējā temperatūra vasaras karstākajā mēnesī jūlijā piekrastē ir ap +16 °C, bet Latvijas austrumdaļā ap +17,5 °C.