Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika, ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā. Igauniju veido tās kontinentālā daļa un Monzunda arhipelāgs Baltijas jūrā. Austrumos Igaunija robežojas ar Krieviju, dienvidos ar Latviju. Igaunijai ir arī jūras robežas ar Somiju ziemeļos, Somu līcī un ar Zviedriju rietumos, Baltijas jūrā. Valstī, kuras platība ir 45 226 km², dzīvo vairāk nekā 1,3 miljoni iedzīvotāju. Kopš 2004. gada 1. maija Igaunija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un kopš 2004. gada 29. marta ir NATO dalībvalsts.
Igauņi ir viena no Baltijas somu tautām, kura ir etniski radniecīga somiem un sāmiem. Vēsturiski un arī kultūras ziņā Igaunijai vienmēr ir bijuši cieša saikne ar Skandināvijas valstīm (īpaši Zviedriju un Dāniju) un Somiju. Igauņu valoda pieder pie somugru valodu saimes, un ir līdzīga somu valodai un attāli līdzīga ungāru valodai. Igauņu valoda kopā ar somu, ungāru un maltiešu valodām ir vienīgās valsts valodas Eiropas Savienībā, kuras nepieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
Gadsimtiem ilgi igauņu apdzīvotā zeme ir bijusi krievu, dāņu, zviedru un vācu pakļautībā. Šīs tautas ir spēcīgi ietekmējušas Igaunijas kultūru. Par neatkarīgu valsti Igaunija kļuva 1918. gada 24. februārī, bet pēc vardarbīgas iekļaušanas PSRS, neatkarība tika atjaunota 1991. gada 20. augustā.
Ģeogrāfija. Igaunija ir valsts Baltijas jūras austrumu krastā ar daudziem ezeriem un salām. Tā robežojas ar Krieviju rietumos un Latviju dienvidos, tai ir jūras robeža ar Somiju un Zviedriju. Igaunijas platība ir 45 226 km² un tā ir viena no mazākajām Eiropas Savienības valstīm. Igaunijas platums austrumu-rietumu virzienā ir 350 km, bet ziemeļu-dienvidu virzienā ir 240 km. Aptuveni 10% no Igaunijas platības ir salas, bet aptuveni 4,7% ir ezeri.
Igaunija ir viena no līdzenākajām un zemāk virs jūras līmeņa novietotajām Eiropas valstīm. Lielāko daļu teritorijas klāj meži (vairāk kā 45%) un purvi, vai lauksaimiecībā izmantojamas zemes. Valsts dienvidos atrodas Hānjas augstiene, kur ir augstākā virsotne valstī un visā Baltijā - Lielais Munameģis (318 m), un Otepē augstiene, savukārt Ziemeļigaunijai ir raksturīgi ledāju atnesti dižakmeņi, ūdenskritumi un piekrastes klintis. Rietumigaunijā atrodas kadiķu lauki, bet austrumos - Peipusa ezers, ceturtais lielākais ezers Eiropā. Igaunijā ir aptuveni 1200 ezeri, kuru platība ir lielāka par vienu hektāru. Igaunijas rietumu piekrastē ir ļoti daudz salu, kuru kopskaits Monzunda arhipelāgā sasniedz ap 1500. Lielākās no tām ir Sāmsala, Hījumā, Muhu un Vormsi. Garākās upes ir Vehandu (162 km) un Pernu (144 km).
Kristālisko pamatklintāju Igaunijas teritorijā klāj biezs nogulumiežu slānis, ko pārsvarā veido kaļķakmens, dolomīts, māls un smilšakmens. Kaļķakmens atsedzas Igaunijas ziemeļu piekrastē, bet smilšakmens atsegumi Dienvidigaunijas upju ielejās.
Klimats. Igaunijas piekrastē valda mērens jūras klimats ar vēsām vasarām un siltām ziemām, bet austrumdaļā tas pāriet uz mēreni kontinentālo klimatu. Vidējā temperatūra janvārī ir +4 °C rietumos līdz -7,5 °C austrumos. Savukārt jūlija vidējā temperatūra mainās no +16,5 °C rietumos līdz +17,5 °C austrumos. Klimata apstākļi Igaunijā ir stipri līdzīgi Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.