Ēģipte, jeb pilnā oficiālajā nosaukumā Ēģiptes Arābu Republika,ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sinaja pussalu Vidējos Austrumos. Valsts ziemeļu daļu apskalo Vidusjūras ūdeņi, bet austrumos - Sarkanā jūra. Arī Izraēla ir Ēģiptes kaimiņš austrumos. Dienvidos tā robežojas ar Sudānu, bet rietumos ar Lībiju. Ap 98% ēģiptiešu ir vai nu seno ēģiptiešu pēcteči, vai to arābu pēcnācēji, kuri iekaroja Ēģipti un apmetās tajā uz dzīvi 642.g. Pirms arābu iebrukuma vairums ēģiptiešu bija kristieši kopti. Arābi ieviesa islāmu, un tagad vairāk nekā 90% valsts iedzīvotāju ir musulmaņi. Iedzīvotāju skaits Ēģiptē strauji palielinās: katru gadu ap 1,2 miljoniem jaundzimušo. Tas rada grūtības Ēģiptes ekonomikai, jo cilvēku dzīvošanai piemērotas zemes jau tā ir pārapdzīvotas.
Ēģiptē ir sauss klimats. Vairāk mitruma ir tikai Vidusjūras piekrastē, bet arī tur nokrišņu ir maz — līdz 800 mm gadā. Lielākā valsts teritorija saņem ne vairāk kā 500 mm nokrišņu gadā, bet dažviet tuksnesī lietus nelīst gadiem. Sīnaja pussalas kalnos ziemā mēdz uzsnigt sniegs, tā kušanas ūdeņi tiek savākti un uzkrāti, lai tos izmantotu sausajā vasarā. Ēģiptes tuksnešos ir lielas diennakts gaisa temperatūras svārstības. Dienā, kad saule atrodas augstu debesīs, tā stipri sakarsē smiltis un klintis, tā ātri sasildot sauso gaisu. Gaisa temperatūra tad var sasniegt 50 grādus pēc Celsija. Kad saule ir noritējusi, tuksnesis strauji atdziest, tāpēc gaisa temperatūra 24 stundu laikā var mainīties pat par 37 grādiem pēc Celsija.
Nozīmīgs Ēģiptes dabas resurss ir Nīlas upe, lai gan valsts teritorijā ir dažādi derīgo izrakteņu krājumi — zelts, urāns, fosfāti, dzelzs rūda u.c. visvairāk Ēģiptē iegūst naftu un dabasgāzi. Ēģipte ir 4. lielākā valsts no naftas ieguvējām Āfrikā aiz Nigērijas, Alžīrijas un Lībijas. Gandrīz 25% strādājošo ir nodarbināti rūpniecībā, īpaši — lauksaimniecības produktu pārstrādē un derīgo izrakteņu apstrādē. Daudz iedzīvotāju veic kokvilnas pirmapstrādi, strādā tekstilrūpniecībā un apģērbu ražošanā, kā arī valsts pārvaldē. Nozīmīgas nozares ir naftas pārstrāde, minerālmēslu, cementa un cukura ražošana. Attīstās arī mazais bizness: podniecība, parfimērija un amatnieku uzņēmumi, kuri savas preces ik gadu piedāvā vairāk nekā 4 miljoniem tūristu, kas ierodas Ēģiptē. Kopējās naftas rezerves veido 2,9 miljardi barelu. Vislielākās tās iegulas atrodas Sinaja pussalā, pie Suecas līča un Ēģiptes ziemeļaustrumos. Dabasgāzes rezerves veido apmēram 1000 miljardu kubikmetru. Lielāko dabasgāzes daļu iegūst Abukiras atradnē. Ēģiptē iegūst dzelzs un mangāna rūdu, azbestu, ģipsi un anhidrītu, diezgan daudz sāls, sastopami arī fosfāti un fosforīti.