Piedāvājam atveseļošanas programmas ar atpūtu Karlovi Varos!
Karlovi Vari - populārākais Čehijas ārstēšanas un rehabilitācijas kūrorts. Lieliska iespēja saņemt kvalitatīvas ārstu konsultācijas, ambulatorus pakalpojumus un labu atpūtu! Karlovi Vari – lielākais Čehijas kūrorts – atrodas 120 km attālumā no Prāgas. Brīnišķīgie parki un promenādes ar neskaitāmajiem spirdzinošajiem avotiem piešķir pilsētas tēlam īpašu eleganci. Pilsētas centrs sastāv no skaistām savrupmājām, neskaitāmām sanatorijām, pansionātiem, hoteļiem un kolonādes no 12 ārstnieciskiem avotiem ar temperatūru no 41 līdz 73 grādiem celsija, no tiem vispopulārākais ir „Vržidlo” – dabisks geizers, kas no 2,5 kilometru dziļuma šļāc ap 2000 litru dziednieciska minerālūdens katru minūti. Par trīspadsmito ārstniecisko avotu tiek uzskatīts leģendārais Beherovka avots, pats slavenākais un oriģinālākais dzēriens Centrālajā Eiropā, kas radies un tiek ražots tieši šeit, Karlovi Vari. Viens aukstais un divpadsmit karstie minerālavoti, dabasgāze, kūdra un ārstnieciskās dūņas izmanto pašu mūsdienīgāko ārstniecības metožu ietvarā pie gremošanas trakta slimībām, kustību traucējumiem un vielmaiņas problēmām. Kopējais reģistrēto avotu skaits pilsētā un tās apkārtnē – 132, ieskaitot tos, kuri vairs neeksistē. Funkcionējoši avoti – vairāk kā 60, ārstnieciskiem mērķiem tiek izmatoti 12 no tiem. Avoti viens no otra atšķiras ar to dažādajām temperatūrām (34 - 73°C), ogļskābās gāzes daudzumu sastāvā (CO2 ) un produktivitāti. Avotu ūdens tiek izmatots dzeršanai, vannām, mazgāšanai, irigācijai un citām speciālām procedūrām. Ārstnieciskos nolūkos tiek izmatots arī Karlovy Vary termālais sāls, kas tiek piegādāts daudzām pasaules valstīm. Karlovy Vary dziedniecības dūņas – viena no kūrortu ārstniecības sastāvdaļām. Karlovy Vary termas – vienīgie Čehijas karstie avoti, kuras teritorijā atrodas simtiem auksto minerālavotu. Izmitināšanas iespējas Karlovi Varos:
Sanatorija "Krivan" 3*:
Viesnīca "Slovan" 3*:
Viesnīca "Konkordia" 3*:
Viesnīca "Kolumbus" 2*:
Programmā iekļauts: - Dzīvošana sanatorijā / viesnīcā labiekārtotos numuros. - Ārstēšanās - pieņemšanas, kontroles un noslēga ārstu apskates, analīzes, 1 pamatprocedūra, 1-2 vieglās procedūras dienā, atkārība no veselības stāvokļa, 3 reizes dzeramprocedūra, diennakts medicīniskā aprūpe. - Pilnā pansija- diētisko un veģetāriešu ēdienu plaša izvēle.
Papildus izdevumi:
- Aviopārlidojums:
- Transfers:
- Personīgie izdevumi.

Čehija (čehu: Česko), oficiāli Čehijas Republika (Česká republika), ir augsti attīstīta mononacionāla valsts Eiropas centrā bez pieejas pie jūras. Ziemeļos tā robežojas ar Poliju, austrumos ar Slovākiju, dienvidos ar Austriju, bet rietumos ar Vāciju. Pazīstamākie Čehijas zīmoli ir automašīnas "Škoda", čehu alus un čehu hokejs. Neatkarību tā ieguva 1993. gadā, sadaloties Čehoslovākijai. 1999. gadā Čehija kļuva par NATO dalībvalsti, bet 2004. gadā — par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Vēsture : Kopš viduslaikiem Čehija ir karaliste. XIII gs. beigās izveidojās augstākā pārstāvniecības institūcija - Čehijas Seims, kam sākumā bija ārkārtas sapulces raksturs. 1310. g. karalis izdeva t.s. ievēlēšanas kapitulācijas, kas ierobežoja karaļa varu juridiski un akceptēja Seimu kā pastāvīgu pārstāvniecību institūtu. Seimā bija pārstāvēti pani, prelāti, karaļa pilsētu pārvaldītāji, pilsētu pilsoņu pārstāvji (līdz XV gs. pilsētnieku klātbūtne bija epizodiska - tos karalis parasti saaicināja atsevišķi, lai dabūtu subsīdijas). XV gs. vidū Čehijā izveidojās provinču līmeņa pārstāvniecību institūcijas - t.s. landfrīdi. Pēc husītu kariem, kad lielākā daļa baznīcas zemju pārgāja karaļa pilsētu īpašumā (šīs pilsētas šo karu laikā bija ieguvušas pilnīgu pašpārvaldi un nodokļu atbrīvojumus), pilsētu pārstāvji Seimā ieguva diezgan lielu ietekmi. Arī bruņinieki bija juridiski noformēti kā īpaša kārta ar savu pārstāvniecību Seimā. Skat. arī Kārtu pārstāvniecība. No 1526. gada Čehijas seims ievēlēja par savu karali Ferdinandu I Habsburgu un kļuva par vienu no Habsburgu dinastijas dzimtīpašumu zemēm. Pēc tam, kad 1617. gadā bezbērnu imperators Matejs nodeva Čehijas troni Štīrijas princim Ferdinandam, sākās karaļa ierēdņu iejaukšanās pilsētu pašpārvalžu darbā, pilsētu rātēs protestantus pēc karaļa pavēles sāka nomainīt katoļi. Dažās pilsētās pat pienāca konkrēta pavēle iedzīvotājiem pievērsties katolicismam. 1618. gada 23. maijā Prāgā notika t.s. defenestracija (no Prāgas pils loga tika izmesti trīs karaļa ierēdņi, kuri tā prombūtnes laikā pārvaldīja Čehiju). Čehu aristokrātija izveidoja 30 cilvēku lielu pagaidu valdību, uzaicināja par Čehijas karali Pfalcas grāfu Fridrihu, un uzsāka karadarbību pret Habsburgiem (sākās 30 gadu karš). Pēc kara beigām Čehija bija pilnīgi izpostīta (no 1 500 000 iedzīvotāju 1618. gadā bija palikuši aptuveni 700 000 1650. gadā) un iekļāvās Habsburgu valdījumos kā vienkārša province.

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas sirdī- pašā vidienē. Z robežojas ar Poliju un Vāciju, A- ar Slovākiju, D- ar Austriju.
Platība: 78 866 km2
Galvaspilsēta:Prāga
Iedzīvotāji: 10 228 744 (2007.gada jūlijs)
Mūža ilgums:vidējais: 76,42 gadi
vīrieši: 73,14 gadi
sievietes: 79,88 gadi (2007)
Iedzīvotāju blīvums: 129,6 cilv./km2.
Valsts valoda: čehu
Etniskais iedalījums: čehi 90,4%, morāvieši 3,7%, slovāki 1,9%, citi 4% (2001)
Reliģijas: katoļi 26,8%, protestanti 2,1%, citi 3,3%, citas 8,8%, nereģistrēti (ateisti) 59% (2001
IKP/PP: $ uz 1 iedz. 14 500 (2002)
Naudas vienība: Čehijas krona (CSK)
Valsts pārvaldes forma: republika
Zemākais punkts: Elbas upe (Laba)115 m z.j.l.
Augstākais punkts: Snežkas kalns 1602 m v.j.l. (Sudetos)
Garākās upes: Elba (Labe), Vltava, Morāva, Odera
Reljefs: visa valsts virsma ir atrodas uz čehu kristāliskā masīva lielāko daļu, un ir kalnaina un pauguraina. Kalni un pakalni klāj gandrīz 95% visas valsts, tāpēc tajā ir ideāli apstākļi slēpošanai, kalnu riteņbraukšanai un kalnu pastaigām. ZR daļā pie Vācijas robežas plešas Rūdu kalnu, bet ZA- Sudetu kalni, R daļā- Bohēmija, savukārt, valsts D daļas kalnainumu veido Morāvijas pacēlums ar izteikti kalnainām ainavām.
Dabas resursi:akmeņogles, kaolīns, māls, grafīts, kokmateriāli, dabas ainavas
Klimats: atrodas mērenajā klimata joslā, un raksturīgs mēreni kontinentāls klimats. Janvāra vidējā temperatūra ir -4°C, jūlijā : +24°C. Kalnainais reljefs pazemina temperatūru visos gadalaikos, un kalnu ielejās mēdz būt ļoti karsti vasarās, kamēr kalnu korēs visai vēss. Vasaras mēdz būt karstas, ar temperatūru pat līdz + 36 °C, un ziemas mēreni siltas. Daudzie slēpošanas kūrorti piesaista tūristus no visas pasaules. Vasarās vēlams paņemt visu, kas nepieciešams aizsardzībai pret sauli, bet ziemas periodā, protams, siltas ziemas drēbes, apavus.
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju.

Prāga kā valsts galvaspilsēta ir slavena visā pasaulē, un tiek saukta par "Zelta Prāgu" ar XIII gs. vecpilsētu. Prāgas tiltiņi visos laikos pulcējuši mīlniekus un jaunlaulātos, kā arī profesionālus arhitektūras apzinējus. Pilsēta ievērojama ar Vaska figūru muzeju, Sv. Vita katedrāli, Kārļa tiltu ar 30 skulptūrām, Rātsnamu, vecpilsētu, muzikālajām strūklakām. Apskates vērts ir arī Šveika krodziņš Vaclava laukums, Kārļa universitāte, , Zelta ieliņa , Loretta – čehu svētais dārgums, Čehu literatūras muzejs, Lauvas pils, Kara vēstures muzejs, Sv. Martina rotonda, Šternbergas pils, Višegradas cietoksnis, Matiaša vārti, Sv. Georgija statuja, Sv. Georgija bazilika, zooloģiskais dārzs Karaļu pils, Karaļdārzs, Karalienes Annas vasaras pils, Sv. Pētera un Sv. Pāvela baznīcas. To visu pat grūti vienā dienā apskatīt un izpētīt. Pilsēta bagāta ar muzejiem – Prāgas pilsētas galeriju, Nacionālo muzeju, Čehu mūzikas muzeju, Prāgas pilsētas muzeju, Čehu stikla muzeju, Mocarta muzeju, Viduslaiku vēstures muzeju. Ik gadu visu Eiropu ieskandina Prāgas pavasaris- starptautisks mūzikas festivāls, kas notiek maijā un jūnijā, tāpat Starptautiskā Grāmatu izstāde-gadatirgus-maijā un Prāgas Ziemassvētku tirdziņš pulcina kultūras darbiniekus, mūziķus, intelektuāļus, lai dalītos pieredzē un gūtu ierosmi jauniem darbiem.

Ratiboržices pilsatrodas netālu no Nāhodas pilsētas. Tā 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē piederēja Kurzemes hercogu Bīronu dzimtai, galvenokārt hercoga Pētera Bīrona vecākajai meitai Sagānas Katrīnai. Abas šīs izcilās personības Čehijā ir pazīstamas kā filantropi. Pie tam tās ir iemūžinātas arī čehu klasiskajā literatūrā. Čehu rakstnieces Helenas Sobkovas grāmatā "Sagānas Katrīna" aprakstīti notikumi, kas risinājās Ratiboržices pilī. Pils iemītniekiem bijusi un ir arī tagad liela saistība ar Latviju: 2000. gadā Ratiboržicē sadarbībā ar Rundāles pili tika sarīkota izstāde par Pēteri Bīronu un viņa saitēm ar Čehiju. 2001. gadā bija tapusi kopīga izstāde par Bīrona dzimtas īpašumiem Latvijā.
Šihrovas pils – romantiskā vēsturisma stilā celta, Franču dinastijas bijušais īpašums.
Libereca ir pazīstama ar savu ūdens atrakciju parku „Babilona”, un baznīca no XVI gs. Česki Krumlova ir viduslaiku karaļpils, kas atrodas uz Vltavas upes, un apskates vērts ir arī vienīgais pasaulē baroka stila pils teātris, Sv. Vita baznīca, Latrava laukums.
Karlšteina ir pazīstama ar brīnumaino pili kalna galā, kurā glabājas karaliskie dārgumi.
Žlebas pils ir ar bagātīgu interjeru un mākslas kolekcijām.
Čehija ir populāra ar veselības centriem. Labi klimatiskie apstākļi, mūsdienīgas rehabilitācijas metodes nodrošina Čehijas kūrortiem stabilu vietu starp Pasaules veselības kūrortiem. Karlovi vari ir viens no populārākajiem valsts kūrortiem – termālie un minerālūdens baseini. Tas ir vislielākais kūrorta centrs visā Čehijā. To dibināja Čehu karalis un Romas imperators Kārls IV 1350. gadā. Te atrodas 1 aukstais un 12 karstie minerālavoti, kuru ārstnieciskās īpašības plaši pazīstamas pasaulē. Dabas skaistuma apburtās vietas savulaik apmeklēja pazīstamie cilvēki : Kafka un Šopēns, Šillers un Gēte, Bahs un Bethovens.
Pļzenā atrodas gotiska stila baznīca Sv. Vorfolomeja, rāte un alus darītavas muzejs.
Libercē - Gradce Kralovē ir vecpilsēta, kurai atrodas apkārt baznīcas.
Brno aicina apskatīt Sv. Pētera un Pavla baznīcas, rāti no XVI gs.
Čehija patiesi apbur ar dabas brīnumaino košumu. Tāda Ziemeļamerikas dabas ainavai līdzīga vieta atrodas arī šeit, un tas Elbas smilšakmens kalnu dabas parks jeb Čehijas Šveices nacionālais parks, kas pa pusei atrodas Vācijā. Apvidus veidojies pirms 90 miljoniem gadu, kad pazemes spēki pacēla tā laika jūras dibenu 500 m augstumā, atsedzot smilšakmeņu un kaļķakmeņu augstkalni. Tajā Elba ar pietekām izveidoja varenas gultnes, vējš un saule gadu ritumā izveidoja redzamos klints stabus. A no Elbas netālu no Hrensko- ūdeņi ir izveidojuši Eiropā lielāko smilšakmens tiltu Prebištoru: 16 m augstais tilts savieno citu no citas 30 m attālumā esošās klintis. Klinšu pakājē jau 19.gs. uzbūvēta viesnīca, jo tad šī vieta bija slavena ceļotājiem un dabas skaistuma apbrīnotājiem. Neirātenes 13.gs.klinšu pils atrodas uz Z no Rātenes kūrorta. Skats uz aizu no pils skatu laukuma ir mistērijas un pirmatnīguma pilns. Lilienšteins ir 415 m augsts kalns, kurš visvairāk gleznots un fotografēts šajā dabas parkā. Kēnigšteina cietoksnis ar vareniem mūriem kādreiz kalpojis arī kā cietums, no kura nevarēja izbēgt. Pirnas pilsētas aprises iezīmējas uz Z no „vecās” Elbas. Pilsētā gadu simteņiem ilgi tika pārkrauts Elbas smilšakmens.
Krkonošes kalnu nacionālais parks atrodas uz Čehijas un Polijas robežas Sudetu kalnos. Tā ir īsta subarktiskās un alpīnās ekosistēmas sala. Augstākajām kalnu virsotnēm raksturīga tāda pati augu sega ar zālaugiem, sūnām un ķērpjiem kā subarktiskajai tundrai Eiropas Z daļā, Alpos un Lielbritānijā. Te aug lācenes, kas raksturīgas Skandināvijas fjeldu apgabaliem. Zemes vēstures aukstajos posmos Sudetu kalni bija kā robežas šķirtne starp ziemeļu tundru un Alpu ziemeļpuses alpīnajām ekosistēmām. Tas kopā radīja ģeogrāfiski attālu sugu augšanu vienkopus. Te arī atrodas Čehijas augstākā virsotne- Sņežka. Savulaik te auguši dižskābarži pat līdz 800 m augstumam, bet cilvēku darbības dēļ tagad te redzami vien tumši egļu stādījumi. Izzūdot jauktajiem mežiem, nabadzīgāka kļuva arī dzīvnieku valsts. Te ligzdo melnie stārķi, bet nav vairs redzami klinšu ērgļi un piekūni, pēdējais brūnais lācis tika nomedīts 1726.gadā, bet vilkus iznīcināja 18.gs.vidū, un lūšus-19.gs. sākumā. Ievērojamākās apskates vietas ir Elbas (Labas) izteka, Sņežkas virsotne, dolomīta alas Bozkovā, ūdenskritumi un Adrspašas klintis, senie nocietinājumi. Ir iespēja ceļot ar laivām vai doties izjādēs. No janvāra līdz martam paaugstināts ir lavīnu risks. Daudz ir kalnu bāzes un dažādu kategoriju viesnīcas.